meitenīgs
meitenīgs -ais; s. -a, -ā
meitenīgi apst.
Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
PiemēriMeitenīgs izskats.
- Meitenīgs izskats.
- Meitenīga kautrība.
- Loma, kādu savā laikā bija diezgan daudz un kas paliks uz jaunības sliekšņa. Tā prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaules uzskatā.
- Viņai vairs nebija dzeltenīgo bizīšu, meitenīgā valodīguma un slaiduma, toties daudz smagu pārdzīvojumu..
- Cik savādi tas arī būtu, vislielāko piekrišanu tomēr izpelnījās deklamācijas, īpaši meitenīgā Maija Spēlmane ar Raiņa «Sudraboto gaismu».
- Augumā Zenta nebija par Ģirtu mazāka, bet pret vīra platajiem pleciem viņa šķita pavisam meitenīga.
Avoti: 5. sējums