Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantkāre
mantkāre -es, s.; parasti vsk.
Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Arī mantkārība.
PiemēriViņš nīda mantkāri, augstprātību un alkas pēc varas, kas padara cilvēkus par vilkiem un sarīda citu pret citu..
Avoti: 5. sējums