drausmas
drausmas -u, vsk. drausma, -as, s.
Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas. Stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
PiemēriKurzemnieku atmiņā jau bija gandrīz izgaisušas pagātnes drausmu ainas - vācu baronu.. izrēķināšanās ar latviešu revolucionāriem.
- Kurzemnieku atmiņā jau bija gandrīz izgaisušas pagātnes drausmu ainas - vācu baronu.. izrēķināšanās ar latviešu revolucionāriem.
- Drosme un spars atrod visvairāk atsaucības tādos acumirkļos, kad bailes mācas virsū un drausma kaulainu pirkstu klauvē pie durvīm.
- Modri bijāt visu nakti, Visas tumšā sloga drausmas, Visas rupjās varas šausmas Jūs visdziļāk izbaudījāt.
Avoti: 2. sējums