belziens
belziens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts → belzt. Spēcīgs sitiens.
PiemēriRungas belziens.
- Rungas belziens.
- Dabūt belzienu.
- Izvairīties no belziena.
- ..[Toms] sita ar izstieptu roku uz to pusi, kur vajadzēja atrasties Dioģenam. Pēc vairākiem belzieniem sānos tas atmodās.
- Puisis draudoši pacēla alus pudeli belzienam.
Avoti: 2. sējums