stiprinieks
stiprinieks -a, v.
stipriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
PiemēriAgrāk dzīvojuši tādi stiprinieki, kam bijis pa spēkam izraut kokus ar visām saknēm..
- Agrāk dzīvojuši tādi stiprinieki, kam bijis pa spēkam izraut kokus ar visām saknēm..
- Reālskolā viņš bija skaitījies savas klases stiprinieks, cīkstoties viņam nebija pretinieka un vienam pašam iegrūst lielo zvejas laivu no liedaga ūdenī bija tīrais nieks.
- pārn. ..smaida pusšķeltais klucis. Tikai ar otra cirvja palīdzību Valdis beidzot dabū pušu stiprinieku.
1.1.sar. Cīkstonis (piemēram, cirkā).
PiemēriPēteris.. jau zēna gados bija neparasti spēcīgs. Kad viņš gadatirgū cirka būdā pirmoreiz noskatījās, kā laužas stiprinieki, viņam kļuva skaidrs - arī viņš dienās būs cīkstonis..
- Pēteris.. jau zēna gados bija neparasti spēcīgs. Kad viņš gadatirgū cirka būdā pirmoreiz noskatījās, kā laužas stiprinieki, viņam kļuva skaidrs - arī viņš dienās būs cīkstonis..
- «Es uzvarēju savu pretinieku. Mani pieņēma cirkā" par cīnītāju. Es tagad skaitos stiprinieks.»
- ..Aivars vairākkārt sapņaini ieminējās par savu jauno stiprinieku mītni. Pilsētciemata vadība apsolījusi pavisam drīz ierādīt telpas cīkstoņu treniņiem.
Avoti: 7-2. sējums