Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stīpojums
stīpojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → stīpot.
Piemēri..jaunais puisis smiedamies nolika uz klāja tukšu siļķu mucu. Pēc tam viņš uzcēla no viļņiem vēl otru - jaunu, ar labu stīpojumu..
Avoti: 7-2. sējums