stinkšķēt
stinkšķēt parasti 3. pers., stinkšķ, pag. stinkšķēja, retāk
stinkšēt parasti 3. pers., stinkš, pag. stinkšēja; intrans.
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
Piemēri..izkapts stinkšķēdama atsitās pret akmeni..
- ..izkapts stinkšķēdama atsitās pret akmeni..
- Upe bija tikko aizsalusi, mēs.. ieskrējāmies un slidinājāmies, caurspīdīgajam [ledus] vākam stinkšķot.
- Un tikai reizām [reizēm], spējāk kustoties, Kā sīki zvārgulīši dzelži Stihkšēs..
Avoti: 7-2. sējums