stings
stings -ais; s. -a, -ā
stingi apst.
1.Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
PiemēriStings galerts.
2.Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
Piemēri..salā stingiem pirkstiem Brauc Džeks Londons suņu pajūgā.
2.1.Tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
PiemēriStingi zari.
3.Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriStings mirušā ķermenis.
4.Tāds, kurā nav kustības, darbības, skaņas u. tml. (piemēram, par vietu, vidi, situāciju).
Piemēri..naktī mēness gaismā viss kļuva stings, nedzīvs, it kā ar nāves elpu apdvests.
4.1.Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
PiemēriStingi sejas vaibsti.
5.fiz. Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
PiemēriStings materiāls.
6.tehn. Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
PiemēriStings režģis.
Avoti: 7-2. sējums