stiprinieks
stiprinieks -a, v.
stipriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
PiemēriAgrāk dzīvojuši tādi stiprinieki, kam bijis pa spēkam izraut kokus ar visām saknēm..
1.1.sar. Cīkstonis (piemēram, cirkā).
PiemēriPēteris.. jau zēna gados bija neparasti spēcīgs. Kad viņš gadatirgū cirka būdā pirmoreiz noskatījās, kā laužas stiprinieki, viņam kļuva skaidrs - arī viņš dienās būs cīkstonis..
Avoti: 7-2. sējums