pēcvētras
pēcvētras ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
Piemēri..saule tādos pēcvētras rītos izbrien no dzelmes sevišķi spodra un mundra.
- ..saule tādos pēcvētras rītos izbrien no dzelmes sevišķi spodra un mundra.
- Skaista ir jūra arī vētras laikā. Taču zvejnieku ciemu bērniem vislabāk patīk pēcvētras laiks, kad vēji rimuši, viļņi kļūst aizvien gausāki, bet jūra tomēr krāc un sakuļ baltas putas sēkļos.
- pārn. Iepriekšējā sporta sezona nesen beigusies, rezultāti zināmi, rangu tabula sastādīta, kaislības norimušas. Nākamā sezona drīz sāksies. Mierīgais pēcvētras gurdenums un briestošais bula laika draudīgums vienlaikus.
Avoti: 6-1. sējums