Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pēcvētras
pēcvētras ģen., nelok.
Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
Piemēri..saule tādos pēcvētras rītos izbrien no dzelmes sevišķi spodra un mundra.
Avoti: 6-1. sējums