Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunsudrabs
jaunsudrabs -a, v.; parasti vsk.
Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
PiemēriJaunsudraba galda piederumi.
Avoti: 4. sējums