Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jaunulis
jaunulis -ļa, v.
jaunule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Iesācējs.
PiemēriAbi bija agronomi, tikai nesen pabeiguši institūtu. ..[direktors] nevēlējās slēpt savu īgnumu. Atsūtījuši kaut kādus jaunuļus, kad vajadzīgi nopietni, lietišķi ļaudis!
  • Abi bija agronomi, tikai nesen pabeiguši institūtu. ..[direktors] nevēlējās slēpt savu īgnumu. Atsūtījuši kaut kādus jaunuļus, kad vajadzīgi nopietni, lietišķi ļaudis!
  • Viņš liek jaunuļiem iepazīties ar labāko mūrnieku meistaru mākslu..
  • Ziemeļu jūrā viņi [praktikanti] piedzīvojuši vētru. Taču pieredzējušie jūrnieki nesmējušies un nezobojušies par jaunuļiem..
Avoti: 4. sējums