jaunulis
jaunulis -ļa, v.
jaunule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
Iesācējs.
PiemēriAbi bija agronomi, tikai nesen pabeiguši institūtu. ..[direktors] nevēlējās slēpt savu īgnumu. Atsūtījuši kaut kādus jaunuļus, kad vajadzīgi nopietni, lietišķi ļaudis!
- Abi bija agronomi, tikai nesen pabeiguši institūtu. ..[direktors] nevēlējās slēpt savu īgnumu. Atsūtījuši kaut kādus jaunuļus, kad vajadzīgi nopietni, lietišķi ļaudis!
- Viņš liek jaunuļiem iepazīties ar labāko mūrnieku meistaru mākslu..
- Ziemeļu jūrā viņi [praktikanti] piedzīvojuši vētru. Taču pieredzējušie jūrnieki nesmējušies un nezobojušies par jaunuļiem..
Avoti: 4. sējums