jaunums
jaunums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → jauns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenes jaunums.
2.Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
PiemēriZinātnes jaunumi.
2.1.Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
PiemēriKora mūzikas jaunumi.
2.2.Tas, kas vēl nav bijis. Tas, kas vēl nav zināms.
PiemēriJaunums «Vaidelotes» izrādē ir tas, ka pieccēlienu lugu teātris rāda ar vienu starpbrīdi.
3.parasti dsk. Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
PiemēriTad kādreiz atnāca šomāte vai šo Ilze, pārrunādamas ar mūsmāti gan pašu mājas, gan kaimiņu un apkārtnes dzīves.. jaunumus: kas.. cerējušies, kur iznāks kāzas, bet kur put atkal laukā.
Avoti: 4. sējums