plecīgs
plecīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
Piemēri..viņš bija spēcīgs, plecīgs vīrs, īsts latviešu zemnieka tips.
- ..viņš bija spēcīgs, plecīgs vīrs, īsts latviešu zemnieka tips.
- Lielais, plecīgais zvejnieks sēdēja uz sola, plaukstas starp ceļiem iespiedis..
- ..lopiņš [suns] bija krietni padevies garumā un izskatījās īsti plecīgs.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu). Arī padrukns.
Piemēri..Baltazars bija vīrs pašos spēka gados. Viņa plecīgais, padruknais augums beidzās ar gludi skūtu galvu..
- ..Baltazars bija vīrs pašos spēka gados. Viņa plecīgais, padruknais augums beidzās ar gludi skūtu galvu..
- ..parādās augsts un visai plecīgs sievietes stāvs.
- ..nelielais, plecīgais augums izstaro kaut kādu neparastu, trauksmainu spēku.
Avoti: 6-2. sējums