iesvelt
iesvelt parasti 3. pers., -sveļ, pag. -svēla.
1.trans. Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
PiemēriKlintas atrunas nelīdz, tās tikai iesveļ [tēvā] vēl lielāku spītību..
- Klintas atrunas nelīdz, tās tikai iesveļ [tēvā] vēl lielāku spītību..
- Rozenkranca apgalvojums bija tāds, kas spēja iesvelt interesi.
- pārn. Parasti vārdi, sen zināma patiesība, bet Antru tā apdedzina kā uguns, iesveļ domās sāpīgu mirdzumu.
2.intrans. Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām). Iesvelties.
PiemēriKrūtīs iesvēla tāds nemiers, ka asinis saskrēja galvā un sāka trūkt elpas.
- Krūtīs iesvēla tāds nemiers, ka asinis saskrēja galvā un sāka trūkt elpas.
Avoti: 3. sējums