veldze
veldze -es, s.; parasti vsk.
1.Tas, kas veldzē (1). Tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties1.
PiemēriSarukušās mājiņas tuvumā upes krastā, vīnogu stīgu apvīta, pacēlās granītā izcirsta aka - vienīgais veldzes avots šā mazā kalnu ciema tuvumā.
2.Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
PiemēriViņam likās, ka gaiss kļuvis versmīgs un tikai upes ūdeņi var sniegt veldzi.
2.1.pārn. Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
PiemēriPie Staburaga savā laikā garīgu veldzi smēlušies un to apjūsmojuši jaunlatviešu dziesminieki Auseklis un Pumpurs.
Avoti: 8. sējums