veldzēties
veldzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
1.Refl. → veldzēt1. Tikt veldzētam.
PiemēriVeldzēties ar glāzi sulas.
- Veldzēties ar glāzi sulas.
- Līst - viss augošais veldzējas, mirdz saule - plaukst vienmēr jauni ziedi.
2.Refl. → veldzēt2. Tikt veldzētam.
PiemēriLīkumā tā [upīte] izveidoja varenu dzelmi. Tanī ūdens pāri galvai, un vasaras karstajās dienās tur patīkami veldzēties.
- Līkumā tā [upīte] izveidoja varenu dzelmi. Tanī ūdens pāri galvai, un vasaras karstajās dienās tur patīkami veldzēties.
- Saule karsēja augsta un valdonīga, un abi arāji centās veldzēties pie zemes, mīdami kājām tās vēsajā un labdarīgajā vālā.
- pārn. Vientulībā audzis, Žaniņš kā izslāpis veldzējās bērnu pulkā.
Avoti: 8. sējums