nemaņa
nemaņa -as, s.; parasti vsk.
1.Nesamaņa.
PiemēriVairs nav ne domu, ne skaņu, ne smaržu, ir tikai salda, dziļa nemaņa, no kuras grūti pamosties..
2.Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
Piemēri..kādu lakatu nemaņā ap pleciem apmetuši, viņa steidzās uz policiju. Vajadzēja kaut ko darīt..
Stabili vārdu savienojumiLīdz nemaņai.
Avoti: 5. sējums