nemaņa
nemaņa -as, s.; parasti vsk.
1.Nesamaņa.
PiemēriVairs nav ne domu, ne skaņu, ne smaržu, ir tikai salda, dziļa nemaņa, no kuras grūti pamosties..
- Vairs nav ne domu, ne skaņu, ne smaržu, ir tikai salda, dziļa nemaņa, no kuras grūti pamosties..
- Atguldīts [ievainotais] iegrima miegā vai nemaņā, sieviete to nesaprata.
- Dzimtļaudīm kungu ierašanās bijusi ļaunāka par mēri, desmiti cilvēku kungu dusmas sapērti līdz nemaņai.
2.Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
Piemēri..kādu lakatu nemaņā ap pleciem apmetuši, viņa steidzās uz policiju. Vajadzēja kaut ko darīt..
- ..kādu lakatu nemaņā ap pleciem apmetuši, viņa steidzās uz policiju. Vajadzēja kaut ko darīt..
- sal. Skolotāja sejas muskuļi trīc, viņš ķer ar roku gaisā, tad kā nemaņā nobrauka pieri un vaigu. Pirmo reizi viņš ir pazaudējis mieru un pašapziņu.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nemaņai.
- Līdz nemaņai — Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
Avoti: 5. sējums