nesamaņa
nesamaņa -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad zudusi samaņa. Bezsamaņa.
PiemēriZenta gulēja nesamaņā. Bet viņa reizēm kustināja lūpas, un Mirdza tad iepilināja viņai mutē ūdens lāses..
- Zenta gulēja nesamaņā. Bet viņa reizēm kustināja lūpas, un Mirdza tad iepilināja viņai mutē ūdens lāses..
- Nezinu, cik ilgi biju gulējusi nesamaņā. Kad atmodos, bij galva pilna kā tvana. Visa pasaule rūca un džinkstēja.
- Acis pielija ar melnu tumsu, un viņa tikko noturējās, nekritusi nesamaņā.
- Meitene ienāca pārsalusi, līdz nesamaņai nogurusi..
Stabili vārdu savienojumiKrist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī).
- Krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī) — Zaudēt samaņu.
- Līdz nesamaņai — Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
Avoti: 5. sējums