nemanīts
nemanīts -ais; s. -a, -ā
nemanīti apst.
1.Nol. divd. → manīt.
2.Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
PiemēriNemanīti aiziet no viesībām.
- Nemanīti aiziet no viesībām.
- Agnese gribēja nemanīti izslīdēt no burzmas, bet Valdis, pat sarunādamies ar citiem, it kā izprata šo nodomu..
- Gusts.. nemanīti pacēla no zālāja.. akmeni. Tikpat nemanīti viņš to iesvieda pa vaļējo logu..
Avoti: 5. sējums