nemaldīgs
nemaldīgs -ais; s. -a, -ā
nemaldīgi apst.
Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
PiemēriNemaldīgs cilvēks.
- Nemaldīgs cilvēks.
- Atvērtā loga priekšā sārtojās flokši - rudens nemaldīgie vēstneši.
- Direktoram.. jau sen izstrādājusies nemaldīga intuīcija, un viņš zina bridi, kad jāpasaka svarīgākais..
- Bija manāms, ka te viņš [pavadonis] nav pirmo reizi: pat tagad, dziļā ziemā, viņš zināja dārza takas un nemaldīgi pa tām vadāja Ievu.
Avoti: 5. sējums