Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemanāms
nemanāms -ais; s. -a, -ā
nemanāmi apst.
1.Nol. divd. → manīt.
2.Tāds, kas neizceļas pārējo vidū. Tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
PiemēriNemanāms darbinieks.
Avoti: 5. sējums