nemanāms
nemanāms -ais; s. -a, -ā
nemanāmi apst.
1.Nol. divd. → manīt.
2.Tāds, kas neizceļas pārējo vidū. Tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
PiemēriNemanāms darbinieks.
- Nemanāms darbinieks.
- Viņš vēlējās dzīvot, bet šobrīd [karā] dzīvot bija - klusēt, nekustēties, neko nedarīt, būt nemanāmam..
Avoti: 5. sējums