impulsīvs
impulsīvs -ais; s. -a, -ā
impulsīvi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
PiemēriNemierīgs, impulsīvs un aizrautīgas dabas būdams, viņš sapņo par latviešu revolucionāro mākslinieku kopienas dibināšanu..
1.1.Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
PiemēriArņa raksturs impulsīvs. Tas noteicis viņa attieksmi pret apkārtējo vidi..
Avoti: 3. sējums