Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkult
izkult -kuļu, -kul, -kuļ, pag. -kūlu; trans.
1.Kult un pabeigt kult (labību). Nokult.
PiemēriIzkult miežus.
Stabili vārdu savienojumiKult izkultus salmus.
1.1.Kuļot iegūt (graudus).
Piemēri..traktorists.. bija izkūlis vairāk nekā 40 tonnas graudu..
2.Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriMāte stāsta, ka saldskābu maizi vajagot agrāk iejaut, tad labi izkult, lai nepaliek neviena kunkulīša..
3.sar. Nopērt.
Piemēri..Silabriedis uzreiz tā sāka šņukstēt kā izkults bērns.
Avoti: 3. sējums