zārks
zārks -a, v.
Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
PiemēriBalts zārks.
- Balts zārks.
- Cinka zārks.
- Uzlikt zārkam vāku.
- Nolaist zārku kapā.
- Tas bij neredzēti grezns zārks, melnu drēbi apsists,.. nesamie tverekļi un kājas sudraba papīru aplipinātas, virsū apsudrabots krucifikss.
- ..viņā galā pažobelē.. glabājās brūns ozolkoka zārks, ko vecaistēvs, kā jau rūpīgs saimnieks, pats bija pasūtījis..
- Dibenistabā vaļējā zārkā, kam katrā pusē iedegta pa svecei, guļ «Ezermalu» saimniece - dzeltena kā sveces liesma, viegla un sīka kā viena no tām skaidām, uz kurām tagad noguldīta.
- Vīri paņēma zārku uz pleciem un ienesa kapsētā.
Stabili vārdu savienojumiGuldīt zārkā (arī šķirstā).
- Guldīt zārkā (arī šķirstā) — Iezārkot.
- Līst zārkā (arī kapā) idioma — sar. Nomirt.
- Peldošais zārks idioma — sar. Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
Avoti: 8. sējums