laiviņa
laiviņa -as, s.
1.Dem. → laiva.
2.Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
Piemēri..tās ir manas kara laika drēbes. Gluži jauns mētelis, frencis, zābaku pāris, laiviņa.. un vēl šis tas.
- ..tās ir manas kara laika drēbes. Gluži jauns mētelis, frencis, zābaku pāris, laiviņa.. un vēl šis tas.
- Aiz stūra parēgojās.. vīrs ar avīžpapīra laiviņu galvā..
3.parasti dsk. Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
Piemēri..ar marles gabaliņu sāku rūpīgi apstrādāt savas slaidās smailpapēžu laiviņas.
- ..ar marles gabaliņu sāku rūpīgi apstrādāt savas slaidās smailpapēžu laiviņas.
- Arī viņas kurpes, vai nu zamšādas.., vai augstās krēma krāsas laiviņas.., nebija no lētajām.
- Man vienalga, kā tu atnāksi pretī, Vai gumijas zābaciņos Vai putekļiem klātām kurpēm, Vai laiviņām, slaidām un smalkām.
Avoti: 4. sējums