skansts
skansts skansts, dsk. ģen. skanšu, s.
skanste -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.; retāk
1.Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
Piemēri..viņš ārstēja arī Rīgas garnizona zviedru karavīrus, vai ik dienas apmeklējot Kobronskansti un Neimindes skansti, tagadējā Torņakalnā un Daugavgrīvā.
- ..viņš ārstēja arī Rīgas garnizona zviedru karavīrus, vai ik dienas apmeklējot Kobronskansti un Neimindes skansti, tagadējā Torņakalnā un Daugavgrīvā.
- Ar Neimindes skansti iepazinās pats Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs... 17. gadsimta vidū zviedri pārbūvēja skansti par cietoksni.
- Pirmā psihiatriskā slimnīca Rīgā uzcelta 1824. gadā uz skanstes, no kuras 1710. gadā karaspēks Aleksandra Meņšikova vadībā apšaudīja pilsētu.
- Lielu daļu zemes nocietinājumu tautā dēvē par zviedru skanstēm, citus par franču skanstēm.
- sal. Tumša un drūma kā milzu skanste aizstiepjas tāli tāli gar jūrmalu smilšu kāpa.
1.1.pārn. Valnim līdzīgs (kā) veidojums.
PiemēriUz cietajām māla [sienu] skanstīm droši var likt spāru baļķus, lai spēks saskaras ar spēku.
- Uz cietajām māla [sienu] skanstīm droši var likt spāru baļķus, lai spēks saskaras ar spēku.
- ..viņi uzsāka gājienu pa molu... Ap divi verstis garā posmā sadzīti vareni pāļi cits pie cita divās rindās, bet rindas.. sastiprinātas un sasaistītas ar dzelzs stieņiem, tā veidojot skansti, kas piepildīta akmeņiem..
- Mākoņu ainava seši tūkstoši metru augstumā ir sasodīti līdzīga ziemai uz jūras. Bezgalīgs sniega lauks ar asām skanstīm tur, kur ledus klaidi sastūmušies kopā.
Avoti: 7-1. sējums