noskurināties
noskurināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
PiemēriViņš īdzīgi noskurinājās. Kāds nemīlīgs bija šis vakars, nē, viņam gan nekad nav patikusi ziema.
- Viņš īdzīgi noskurinājās. Kāds nemīlīgs bija šis vakars, nē, viņam gan nekad nav patikusi ziema.
- Tija iedzēra no tējas glāzes malku pretīgā šķidruma, noskurinājās..
- «Fū! Nu gan aizdomājos!» Es noskurinājos un kāpu augstāk. Man ļoti negribējās domāt..
1.1.Nopurināties (par dzīvniekiem).
PiemēriKāds vīrietis peldināja [upē] lielu vilku sugas suni.. Suns izkāpa malā un, šķiezdams ūdeni, noskurinājās.
- Kāds vīrietis peldināja [upē] lielu vilku sugas suni.. Suns izkāpa malā un, šķiezdams ūdeni, noskurinājās.
- Pamatīgi izviļājies un noskurinājies, zirgs laižas skriet..
Avoti: 5. sējums