Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezveidīgs
bezveidīgs -ais; s. -a, -ā
bezveidīgi apst.
Tāds, kam nav noteikta veida, formas.
PiemēriBezveidīgs miglas plīvuris.
Avoti: 2. sējums