Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūbīte
tūbīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
PiemēriParasti tūbītes uzturas vietās ar smilšainu grunti un, tuvojoties plēsoņām, ātri ierokas smiltīs.
Avoti: 8. sējums