nomērķēt
nomērķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Mērķēt un pabeigt mērķēt.
Piemēri..labi nomērķēju un nospiedu gaili.
- ..labi nomērķēju un nospiedu gaili.
- Laikam lielas steigas un apjukuma dēļ tēmētājs bija slikti nomērķējis, un granāta aizgāja vācu tankam garām.
- sal. Pakt! - man tieši pa degungalu trāpa mazs un sauss čiekurs. Jocīgi. It kā kāds, sēdēdams zarā, būtu rūpīgi nomērķējis un iesviedis.
1.1.trans.
Piemēri«..bet kas zina, vai kāds nav plinti [šauteni] jau nomērķējis, lai tais izplestajos spārnos ielaistu lodi.»
- «..bet kas zina, vai kāds nav plinti [šauteni] jau nomērķējis, lai tais izplestajos spārnos ielaistu lodi.»
- pārn. Jau pie pirmajiem Pētera vārdiem Māls.. nomērķēja ciešu, gaidpilnu skatienu UZ runātāju.
- pārn. ..katrs vārds ir nomērķēts un trāpa mērķī.
Avoti: 5. sējums