Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kleita
kleita -as, s.
Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa – svārkiem.
PiemēriVilnas kleita.
  • Vilnas kleita.
  • Zīda kleita.
  • Pieguļoša kleita.
  • Kleitas drēbe.
  • Pašūt kleitu.
  • Meitenes bija vasarīgās kleitās, atsegtām rokām un kakliem..
  • Es paskatījos pāri zālei uz meiteni melnā, ļoti īsā kleitā..
  • Meita ir liela, spēcīga, ģērbusies pelēkā, garā pusvadmalas kleitā.
Stabili vārdu savienojumiKleitas aste.
  • Kleitas aste sar. Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Avoti: 4. sējums