kleita
kleita -as, s.
Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa – svārkiem.
PiemēriVilnas kleita.
- Vilnas kleita.
- Zīda kleita.
- Pieguļoša kleita.
- Kleitas drēbe.
- Pašūt kleitu.
- Meitenes bija vasarīgās kleitās, atsegtām rokām un kakliem..
- Es paskatījos pāri zālei uz meiteni melnā, ļoti īsā kleitā..
- Meita ir liela, spēcīga, ģērbusies pelēkā, garā pusvadmalas kleitā.
Stabili vārdu savienojumiKleitas aste.
- Kleitas aste sar. — Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Avoti: 4. sējums