novicināt
novicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
PiemēriIvars draudoši novicināja dūres.
- Ivars draudoši novicināja dūres.
- Divas lodes nospindz gar ausīm. Mežsēts novicina roku, kā atgaiņāt gribēdams, un pakrīt.
- pārn. Jaudīgs ekskavators pāris reizes novicināja kausu, un bedre gatava.
1.1.intrans.
PiemēriPēc kādas taisnības [atnākuši], to viņš nepateica, tik novicināja ar platu plaukstu.
- Pēc kādas taisnības [atnākuši], to viņš nepateica, tik novicināja ar platu plaukstu.
Avoti: 5. sējums