nošķobīt
nošķobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Īsu brīdi šķobīt un pabeigt šķobīt.
PiemēriNošķobīt seju.
- Nošķobīt seju.
- ..viņa nošķobīja lūpas un, mēteli ar ierastu žestu atsituši, atkrita solā..
Avoti: 5. sējums