nogrozīt
nogrozīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
PiemēriZaķis nogroza ausis.
- Zaķis nogroza ausis.
- Viņa neticīgi nogrozīja galvu un domīga aizgāja..
- ..sievietes klusītēm nopūtās un nogrozīja galvas, un te vienai, te otrai skatiens kā neviļus aizslīdēja uz vīru pusi, kuri cilāja alus krūzes..
- «Tāds koks [ābele] sevi neatmaksā,» Jānis skaidroja paziņām, kas galvu vien nogrozīja par viņa kailo māju, ap kuru nebija ne augļu koku, ne puķu..
Stabili vārdu savienojumiNogrozīt galvu.
- Nogrozīt galvu — Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Avoti: 5. sējums