izveikties
izveikties parasti 3. pers., -veicas, pag. -veicās; refl.; novec.
Paveikties, izdoties.
PiemēriIzveicās man dziedāt, Izveicās runājot..
- Izveicās man dziedāt, Izveicās runājot..
- Neesot nekad ar lopiem izveicies.
Avoti: 3. sējums