Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokūņoties
nokūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriNokūņoties pa krauju lejā.
  • Nokūņoties pa krauju lejā.
  • Un tā es nokūņojos verstis piecas, vairākkārt sēzdamies, celdamies, kājas pa zemi vilkdams aiz vienaldzības un noguruma..
Avoti: 5. sējums