iereibums
iereibums -a, v.; parasti vsk.
Stāvoklis → iereibt.
PiemēriIereibums pārgājis.
- Iereibums pārgājis.
- Ja kāds uz viņu teica kādu vārdu, tad dzirdēja par atbildi tik [tikai] nesaprotamas skaņas vai nu, kā bija jādomā, aiz iereibuma, vai arī aiz mēles stomīšanās.
- Iereibumā cilvēks daudzkārt muļķības sarunā.
Avoti: 3. sējums