Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
runga
runga -as, s.
1.Resna, smaga nūja.
PiemēriVarenu rungu atvēzis, garš puisis uzmācās Strautiņam. Viņa koks bija gatavs katru mirkli krist pār Strautiņa galvu.
  • Varenu rungu atvēzis, garš puisis uzmācās Strautiņam. Viņa koks bija gatavs katru mirkli krist pār Strautiņa galvu.
  • Tēvocis Krišus atcerējās, kā viņi [zēni] līduši pāri sētai pēc ogām, bet sargs ar rungu triecis viņus prom.
Stabili vārdu savienojumiGumijas runga. Rungas (arī nūjas) disciplīna.
2.Uz ass nostiprināts ratu balsts.
PiemēriRatu runga.
  • Ratu runga.
Avoti: 6-2. sējums