nobrukums
nobrukums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → nobrukt1.
PiemēriUzbēruma nobrukums.
1.1.Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
Piemēri..akmens [no kalna] drāžas uz leju, aizraujot līdzi vaļējās klinšu nobiras. Nogrand vesels akmeņu nobrukums un pazūd miglainā bezdibenī.
Avoti: 5. sējums