noķīlēt
noķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
PiemēriJa kāpņu margas kustas, tad tās iekaluma vietās noķīlē..
- Ja kāpņu margas kustas, tad tās iekaluma vietās noķīlē..
- Lai [cirvja] kātu varētu labāk noķīlēt, kāta caurums cirvja priekšpusē ir mazliet lielāks.
Avoti: 5. sējums