atvilināt
atvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vilinot atdabūt šurp. imperf. Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriViola cerējusi, ka Asaros būs mazāk ļaužu, taču svētdienas jauka novakarē arī šeit jūrmala daudzus atvilinājusi.
2.Vilinot atdabūt nost. imperf. Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. imperf. Vilināt prom.
PiemēriAtvilināt bērnu no rotaļām.
Avoti: 1. sējums