atsvešināties
atsvešināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
PiemēriAtsvešināties no draugiem.
- Atsvešināties no draugiem.
- Atsvešināties no tautas.
- Atsvešināties no kolektīva.
- Atsvešināties no mājām.
- Viņas [draudzenes] nebija sanaidojušās, tikai pamazām atsvešinājušās, arvien retāk sastapās.
- ..Vilma pēdēja laika bija atsvešinājusies no ceha dzīves, ieslēgusies sevī.
1.1.Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
PiemēriArī visas sešas aitas ar desmit jau lieliem jēriem bija atsvešinājušās no cilvēkiem un bikli turējās savrup.
- Arī visas sešas aitas ar desmit jau lieliem jēriem bija atsvešinājušās no cilvēkiem un bikli turējās savrup.
Avoti: 1. sējums