Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atsvešināties
atsvešināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
PiemēriAtsvešināties no draugiem.
1.1.Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
PiemēriArī visas sešas aitas ar desmit jau lieliem jēriem bija atsvešinājušās no cilvēkiem un bikli turējās savrup.
Avoti: 1. sējums