atradums
atradums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → atrast1. Tas, kas ir atrasts.
PiemēriPrieks par zaudētā atradumu.
- Prieks par zaudētā atradumu.
- Arheologi uzgāja kādas senas pilsētas drupas, un atradumi kapenēs liecināja par toreizējo iedzīvotāju augsti attīstīto bronzas kultūru.
- Vilis Alsters aiziedams pamet uz loga savas brilles. Venta priecīga atradumu aiznes uz skolotāju istabu.
- Tumsā zvīguļo iezaļgana uguntiņa... [zēni] tuvojas atradumam. Tas ir mazā jāņtārpiņa nakts lukturītis.
2.parasti vsk. Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
PiemēriTāds vīrs, kas prata vai deviņus amatus.., bija tīrais atradums.
- Tāds vīrs, kas prata vai deviņus amatus.., bija tīrais atradums.
3.Zinātniskās pētniecības darba, radošu meklējumu rezultāts. Izgudrojums. Atklājums.
PiemēriMūsu ēras 2. gadu simtenī.. atrada paņēmienu, kā no lupatām un bambusa koka šķiedrām izgatavot.. rakstāmpapīru. Vērtīgais atradums sāka pārstaigāt zemes un tautas.
- Mūsu ēras 2. gadu simtenī.. atrada paņēmienu, kā no lupatām un bambusa koka šķiedrām izgatavot.. rakstāmpapīru. Vērtīgais atradums sāka pārstaigāt zemes un tautas.
- ..teātris iet pareizu aktīvas, meklējošas, tādēļ pelnītiem atradumiem bagātas mākslas ceļu.
Avoti: 1. sējums