savirmot
savirmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
PiemēriNo upes dziļumiem bija pacēlusies kāda zivs, kaut ko medīdama, tā strauji savirmoja ūdens virsu un tad pazuda.
- No upes dziļumiem bija pacēlusies kāda zivs, kaut ko medīdama, tā strauji savirmoja ūdens virsu un tad pazuda.
- Pa vēja savirmoto, zilo kā tērauds līmeni.. uz jūru slīdēja izklaidētas kaijas..
- ..vilnītis savirmo ezera gludo stiklu..
Avoti: 7-1. sējums