saviļņot
saviļņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
PiemēriSaviļņot ūdeni.
- Saviļņot ūdeni.
- Vējš saviļņo druvu.
- Lielais lietus bija jau pāri un tikai sīkas lāses krita negaisa brāzmu saviļņotajā ezerā.
- ..Vecais Ūdrs vēl neticēja, ka zivs jau padevusies un līdz tumsai, pirms vēju brāzmas saviļņos upi, sakuls to bangās, viņš pagūs to pievārēt..
- Vakara saulē upes līmenis gluds kā spogulis, tikai pa retam to saviļņo kāda zivs, izlēkdama virs ūdens.
- ..troksnis atsitas pret augstajiem namiem, cērtas atpakaļ uz ielas pretējo pusi, atduras arī tur, saviļņo gaisu..
2.Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
PiemēriIzpārdotās izrādes ir labākā liecība, ka esam satikušies ar mākslas darbu, kas saista un saviļņo skatītāju un ir tam vajadzīgs.
- Izpārdotās izrādes ir labākā liecība, ka esam satikušies ar mākslas darbu, kas saista un saviļņo skatītāju un ir tam vajadzīgs.
- Cilvēks pasaules telpā! Tāda ziņa no Maskavas 1961. gada pavasarī saviļņoja visu cilvēci.
Stabili vārdu savienojumiSaviļņot sirdi.
- Saviļņot sirdi idioma — Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
Avoti: 7-1. sējums