savilkties
savilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → savilkt4. Tikt savilktam.
Piemēri..Pičs tik tikko neizlaida no rokām spininga kātu. Aukla savilkās un sāka strinkšķēt..
2.parasti 3. pers. Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) — par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
PiemēriPēri pilsētai arvien vairāk savilkās svina pelēki mākoņi, sāka sijāt sīks lietus.
2.1.Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) — par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
PiemēriKedu pievakari savilkās neredzēts negaiss.
2.2.Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) — par vakaru, nakti, arī tumsu.
PiemēriPār nācēju galvām savelkas nakts..
2.3.Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) — par šķidrumu, masu.
PiemēriVecmāmuļas sildītā putra ir atdzisusi, pa virsu tai savilkušies dzeltenīga krējuma āda..
3.Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties2.
PiemēriOsis izvilkās, čokurā savilcies, maziņš, bet it kā visa zemes smaguma pilns.
Stabili vārdu savienojumiSavilkties (arī sarauties) kamolā.
6.Saģērbties.
PiemēriRaits ar tēvu.., savilkušies vecos mēteļos, sēdēja uz jaunas mājas jumta un klāja to skaidām.
7.trans.; pareti Sazvejot sev.
PiemēriTik daudz vimbu, ka pēc tam nezināja kur likt, viens otrs negauša savilkās Lielupē, Gaujā, Ventā un Salacā.
Stabili vārdu savienojumi(Pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi).
Avoti: 7-1. sējums