Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savilcējs
savilcējs -a, v.
savilcēja -as, s.
1.Darītājs → savilkt.
2.v.; tehn. Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
PiemēriMucu savilcējs.
Avoti: 7-1. sējums