Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saviļāt
saviļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
Piemēri..Svīkis saviļāja sniega bumbiņu un laizīja.
1.1.Viļājot saspiest.
Piemēri..viņš tukšo turziņu plaukstās saviļāja un iemeta pelnu traukā.
2.Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
PiemēriLāviņa, saviļāts, taukains matracītis, zemē uz grīdas zaļš brezenta mētelis.
Avoti: 7-1. sējums