saviļāt
saviļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
Piemēri..Svīkis saviļāja sniega bumbiņu un laizīja.
- ..Svīkis saviļāja sniega bumbiņu un laizīja.
1.1.Viļājot saspiest.
Piemēri..viņš tukšo turziņu plaukstās saviļāja un iemeta pelnu traukā.
- ..viņš tukšo turziņu plaukstās saviļāja un iemeta pelnu traukā.
- ..mutautiņu [zēns] nesaloka, kā māca māmiņa, bet saviļā pikucī un iebāž kabatā, nu uz mata kā tētis...
2.Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
PiemēriLāviņa, saviļāts, taukains matracītis, zemē uz grīdas zaļš brezenta mētelis.
- Lāviņa, saviļāts, taukains matracītis, zemē uz grīdas zaļš brezenta mētelis.
- «Paskat, Lielausi! Sadomājis saviļāt manas mātes audeklus! Vai netiksi projām!»
Avoti: 7-1. sējums