saviļņoties
saviļņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties. Īsu brīdi viļņoties.
Piemēri..no airu cilāšanas rāmais [upes] līmenis saviļņojās..
2.Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
PiemēriManī kaut kas saviļņojās. Ilgi krājies, tas plūda pāri malām, un, goda vārds, pats nezinu, kā iznāca.. es noskūpstīju viņu.
Stabili vārdu savienojumiSirds saviļņojas.
Avoti: 7-1. sējums